ELEKTROKARDIOGRĀFIJA (EKG)

Elektrokardiogrāfija (EKG) ir viena no galvenajām sirds izmeklēšanas metodēm. Ar īpašu iekārtu — elektrokardiogrāfu — tiek uzņemtas elektrokardiogrammas, kurās redzamas sirds muskuļa darbības izraisītas elektriskā potenciāla svārstības uz ķermeņa virsmas. Elektrokardiogrammas pieraksts ļauj iegūt vērtīgu informāciju par sirds stāvokli. Šī metode reģistrē un grafiski attēlo uz displēja vai papīra sirds elektronisko potenciālu, kas rodas sirds darbības laikā. 

Rodoties šūnu uzbudinājumam, uzbudinātais sirds apgabals kļūst negatīvs, salīdzinot ar neuzbudinātiem apgabaliem, tādēļ rodas potenciālu atšķirība starp attiecīgajām sirds daļām. Šī potenciālu starpība, kas rodas sirdī, elektriskā lauka veidā izplatās pa visu ķermeni. Ar EKG palīdzību var izsekot uzbudinājuma ātro rašanos un izplatīšanos sirds muskulī, un samērā lēno izzušanu (atgriešanos miera stāvoklī).

Pēc elektrokardiogrammas var noteikt sirds veselības stāvokli un izsekot tādu slimību gaitai kā sirdstrieka, iekaisums, vadīšanas traucējumi, aritmijas, arī sirds vainagartēriju, to zaru stāvoklis (skleroze, sašaurinājums), izmaiņas, ko rada paaugstināts asinsspiediens, sirds vārstuļu defekti, perikardīts, kā arī izmaiņas pēc infarkta (rētaudu veidošanās, atveseļošanās).

Elektrokardiogrammas veikšanas procesā tiek uzlīmēti elektrodi (10 gab.). EKG pieraksts aizņem 5-10 minūtes.